Kristības, kristību apģērbi, kristību drēbes

attēls

Ticējumi:

Krustmāte, nesdama bērnu uz kristīšanu, nedrīkst runāt, lai bērns augtu smuks un daiļš.
Bērna krustmāte (kristību dienā) nedrīkst liet uz celiņa nekādus netīrumus, jo citādi viņas krustbērns ir visu mūžu netīrs.
Tādiem krusttēviem, kas ir krogus brāļi, nevajaga krustbērnus dot, jo tad tie būs tādi pat.
Ja puisim pirmais krustdēls, tad paliks vecpuisī, bet ja meitene, tad drīz apprecēsies.
Krusttēvam ķešā krustabās daudz naudas jāņem līdza, lai bērns ir bagāts.
Krusttēvam savam krusta bērnam sudraba rublis jādāvina, ar ko bērnam vēlāk zobiņi jāapspaida, lai bērnam stipri zobi izaug.
Braucot uz baznīcu bērnu kristīt, krustmātei ar
krustbērnu pašai pirmai jāiziet no istabas, tad
krustbērns būs izveicīgs.
Krustību dalībnieki krustību dienā sabrauc jau no paša rīta. Visi ir grezni ģērbušies. Kūmas cenšas ģērbties kupli, lai pādei kupla dzīve.
Krustību apģērbu pādei gādāja krustmātes.
Kristību apģērbam jābūt gaišam un greznam, lai dzīve būtu gaiša

Mūsu senči kristībās bērnam autiņos lika:
maizi pārticībai;
naudu bagātībai;
ķiploku un sāli aizsardzībai;
dziesmu grāmatu gudrībai.